INFORMATĪVS PAZIŅOJUMS DATU SUBJEKTAM (FIZISKAI PERSONAI)

Par datu apstrādi videonovērošanas ietvaros, ko veic Ieslodzījuma vietu pārvalde

  1. Datu apstrādes pārzinis un tā kontaktinformācija

Ieslodzījuma vietu pārvalde, reģistrācijas nr.: 90000027165 (turpmāk –  Pārvalde)

 Juridiskā adrese: Stabu iela 89, Rīga, LV-1009, Latvija

 Tālr.+371 67290612

 E-pasta adrese: pasts@ievp.gov.lv

  1. Datu aizsardzības  speciālista kontaktinformācija

E-pasta adrese: datu.specialists@ievp.gov.lv

  1. Vispārīga informācija

Pārvaldes personas datu apstrāde, veicot videonovērošanu, attiecas galvenokārt uz ieslodzītajām personām un Pārvalde nodarbinātajiem, un arī uz ikvienu citu personu, kura nonāk videonovērošanas kameras uztveršanas zonā.

Pārvalde veic videonovērošanu, izmantojot stacionārās videonovērošanas kameras, pārvietojamās videonovērošanas kameras, bezpilota gaisa kuģus un citus lidaparātus, kas nav klasificējami kā gaisa kuģi vai citas ierīces, kuras izmantojot iegūst vai saglabā videonovērošanas ierakstus.

Videonovērošana var tikt veikta nepārtraukti, terminēti vai reaģējot uz kustību, vai noteiktas procedūras laikā.

Pārvalde veic videonovērošanu:

  1. Pārvaldes ieslodzījumu vietās un to teritorijā (Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Daugavgrīvas cietums, Iļģuciema cietums, Jelgavas cietums, Jēkabpils cietums, Liepājas cietums, Olaines cietums, Rīgas Centrālcietums, Valmieras cietums, Latvijas cietumu slimnīca (turpmāk – Ieslodzījuma vieta));
  2. Pārvaldes dienesta transportlīdzeklī ieslodzītā konvojēšanas laikā;
  3. ieslodzītā transportēšanas un apsardzes laikā uz ārstniecības iestādi un no ārstniecības iestādes, ar pie nodarbinātā, kas veic apsardzes funkcijas, apģērba piestiprinātu videokameru, kuru ieslēdz brīdī, pirms ieslodzītais tiek pārvests no transportlīdzekļa uz ārstniecības iestādi un izslēdz brīdī, kad ieslodzītais sāk saņemt ārstniecības pakalpojumu. Ārstniecības pakalpojumu saņemšanas laikā videokameru izslēdz. Pēc ārstniecības pakalpojuma saņemšanas videokameru ieslēdz un tā darbojas līdz brīdim, kad ieslodzītais iekāpj transportlīdzeklī. Rodoties apdraudējuma situācijai videokameru ieslēdz, videokameru  izslēdz tikai pēc apdraudējuma situācijas atrisināšanās.

Videonovērošana Ieslodzījuma vietā notiek bez audioieraksta, Pārvaldes dienesta transportlīdzeklī un ieslodzītā transportēšanas laikā videonovērošana notiek ar audioierakstu.

Pārvalde informē par veikto videonovērošanu ar informatīvām zīmēm pirms  videonovērošanas zonas Ieslodzījuma vietā, ar informatīvu zīmi dienesta transportlīdzeklī un ar uzšuvi uz amatpersonas formastērpa, ieslodzītā transportēšanas laikā uz ārstniecība iestādi un no ārstniecības iestādes.

  1. Videonovērošanas nolūks un juridiskais pamats

Videonovērošanas  nolūks:

  1. Ieslodzījuma vietā  – drošības nodrošināšana, noziedzīga nodarījuma novēršana un personu atturēšana no prettiesisku darbību veikšanas;
  2. operatīvajā transportlīdzeklī ieslodzīto konvojēšanas laikā un ieslodzītā transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi un no ārstniecības iestādes ar pie apģērba piestiprinātu videokameru – likumpārkāpumu prevencija un pierādījumu nodrošināšana.

Videonovērošanas juridiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Nr. 679/2016) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās pilnvaras, kas noteiktas Latvijas sodu izpildes kodeksa – 13.1, 41. pirmajā daļā, 50.4 trešajā daļā,  50.6 trešajā daļā, 78.1 pantā, Ieslodzījumu vietu pārvaldes likuma 2. panta pirmajā, ceturtajā daļā, 22. pantā, Apcietinājumā turēšanas kārtības likums 11., 22.1,  22.4 pantā, Ministra kabineta 2005. gada 5. novembra noteikumu Nr. 827 "Ieslodzījumu vietu pārvaldes nolikums" 3., 4. punktā, Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr. 497 "Notiesātā vai apcietinātā pārvešanas un apsardzes kārtība veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas laikā ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas". Atsevišķos gadījumos videonovērošanas juridiskais pamats ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Nr. 679/2016) 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, piemēram, Pārvaldes tiesisko interešu aizstāvēšanai tiesā.

  1. Personas datu saņēmēju kategorijas

Pārvalde var nodot videonovērošanā iegūtos personas datus šādiem personas datu saņēmējiem:

  1. Pārvaldes nodarbinātiem, kuriem tas ir nepieciešams darba vai amata pienākumu izpildei;
  2. tiesībaizsardzības iestādēm un citām iestādēm normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, tajos noteiktajā kārtībā un apjomā;
  3. ārpakalpojuma sniedzējam (apstrādātājam), kas sniedz Pārvaldei pakalpojumus, kas saistīti ar videonovērošanas sistēmas un kameru tehnisko uzturēšanu, slēdzot attiecīgu līgumu un nosakot ārpakalpojuma sniedzējam (apstrādātājam) saistošas prasības personas datu aizsardzības nodrošināšanai, saskaņā ar personas datu aizsardzību piemērojamiem normatīvajiem aktiem.
  1. Personas datu nodošana trešajām valstīm un automatizēta lēmuma pieņemšana

Videonovērošanā iegūtie personas dati tiek apstrādāti Eiropas Savienībā/Eiropas Ekonomiskajā zonā (ES/EEZ). Datu nodošana ārpus ES/EEZ netiek veikta.

Automatizēta lēmumu pieņemšana netiek veikta.

  1. Datu glabāšana

Videonovērošanas ierakstus glabā ne ilgāk kā 40 diennaktis no videonovērošanas ieraksta veikšanas brīža, ieraksta glabāšanas termiņš ir atkarīgs no datu nesēja apjoma. Ieraksts videonovērošanas sistēmā automātiski tiek dzēsts hronoloģiskā secībā no ieraksta veikšanas brīža.

Ja videonovērošanas ieraksts tiek izņemts kā pierādījums dienesta pārbaudē, disciplinārlietas izmeklēšanā, resoriskā pārbaudē, kriminālprocesā, administratīvajā vai civilprocesā, to glabā līdz dienesta pārbaužu, disciplinārlietu izmeklēšanas, kriminālprocesa, administratīvo pārkāpumu procesa, administratīvā procesa vai resoriskās pārbaudes pabeigšanai Pārvaldē, bet ne ilgāk kā trīs gadus. Pēc šī termiņa beigām videoieraksts Pārvaldē tiek dzēsts.

  1. Personas tiesības

Personai ir tiesības, iesniedzot rakstveida iesniegumu, pieprasīt piekļuvi saviem datiem, norādot tiesisku mērķi piekļuvei saviem datiem, kā arī konkrētu laiku un sevis identificējošu informāciju. Personai ir tiesības pieprasīt personas datu dzēšanu, vai apstrādes ierobežošanu attiecībā uz sevi, iebilst pret apstrādi, ciktāl datu apstrāde neizriet no Pārvaldes pienākumiem, kas tai ir uzlikti ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un kuri tiek veikti sabiedrības interesēs.

Pēc personas pieprasījuma saņemšanas Pārvalde izvērtē pieprasījumu un izpilda to, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības. Izvērtējot konkrētu pieprasījumu videonovērošanas ieraksts vai ierakstā iegūts attēls var arī netikt izsniegts, ja šādas informācijas izsniegšana ir aizliegta normatīvajā aktā.

Personai ir tiesības  iesniegt sūdzību par savu personas datu apstrādi uzraudzības iestādei - Datu valsts inspekcijai (www.dvi.gov.lv) Elijas ielā 17, Rīgā, LV - 1050, ja persona uzskata, ka Pārvalde ir pārkāpusi tās tiesības un intereses.