Tieslietu ministre pateicās Tieslietu ministrijas padotības iestāžu vadītājiem par īstenotajām reformām un projektiem tieslietu nozarē un aicināja arī turpmāk kopīgi strādāt, lai veicinātu tiesisku un demokrātisku sabiedrību un nodrošinātu ikvienam kvalitatīvus, jēgpilnus tieslietu nozares pakalpojumus. I.Libiņa-Egnere tikšanās laikā uzsvēra: “Tieslietu ministrija ir tieslietu politikas veidotāja savukārt visas padotības iestādes ir instrumenti, kas šo politiku ievieš dzīvē. Tikai strādājot kopā, stiprā sazobē, varam veidot un radīt tiesiski drošu dzīvi sabiedrībai kopumā”.
Tāpat tikšanās laikā iestāžu vadītāji iepazīstināja tieslietu ministri ar savu iestāžu stratēģiskajiem mērķiem un veicamajiem darbiem to sasniegšanā:
- Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka norādīja, ka dienests turpina iesākto darbu pie iestādes pakalpojumu uzlabošanas, lai tie būtu pieejamāki un ērtāki klientiem. Šobrīd īpaša uzmanība šobrīd pievērsta būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumam. Tāpat, sadarbībā ar Tieslietu ministriju, ir uzsākts darbs pie dalīto īpašumu sakārtošanas, lai tos padarītu par vienotiem un funkcionāliem nekustamiem īpašumiem.
- Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere, informēja, ka UR turpina darbu pie pakalpojumu uzlabošanas un digitalizācijas, tostarp datu nodošanas starptautiskos reģistru datu meklētājos, kā arī pie UR IT sistēmu modernizācijas, lai uzlabotu UR darba efektivitāti. Šogad plānots uzsākt darbu pie jauna uzdevuma ieviešanas, kurā analīzes rezultātā dati par sankcionētajām personām parādītos UR reģistros, kā arī šogad tiks īstenota akcionāru reģistru reforma – turpmāk dati par AS juridiskajiem īpašniekiem būs aplūkojami UR. Kā galveno izaicinājumu iestādes darbībā G.Paidere norādīja iestādes darbinieku kritiski zemo atalgojumu, jo iestādē veicamie uzdevumi prasa augstas kompetences personālu, bet atalgojums ir viens no zemākajiem valsts pārvaldes iestāžu vidū.
- Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina tikšanās laikā kā galveno prioritāti maksātnespējas jomā izvirzīja Maksātnespējas kontroles dienesta kā uzraudzības iestādes stiprināšanu, veltot resursus Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas attīstībai, uz riskiem balstītas uzraudzības īstenošanai, kā arī Maksātnespējas kontroles dienesta ekspertu konkurētspējīga atalgojuma jautājumu risināšanai.
- Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis tikšanās laikā norādīja, ka galvenā aktualitāte ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra modernizācijas projekta realizācijas nodrošināšana, tajā skaitā, e-pakalpojuma modernizācija.
- Patentu valdes direktors Agris Batalauskis uzsvēra iestādē veicamās nepieciešamās darbības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, jo intelektuālā īpašuma un tā aizsardzības loma ekonomikas veicināšanā, investīciju piesaistē, kā arī uzņēmēju inovatīvās darbības sekmēšanā pieaug gan Latvijā gan Eiropā. A.Batalauskis norādīja, ka nepieciešama saskaņota virzība uz efektīvāku valsts intelektuālā īpašuma politikas pārvaldību un intelektuālā īpašuma tiesībām saistīto kompetenču sadalījumu starp dažādām valsts institūcijām.
- Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins tikšanās laikā norādīja, ka šī gada iestādes prioritārie jautājumi ir saistīti ar personāla piesaisti, personāla profesionālās kapacitātes celšanu un labbūtības jautājumu risināšanu. Tāpat aktuāls ir darbs pie jaunā Liepājas cietuma būvniecības projekta, kur pārvaldei kā gala lietotājam jāstrādā kopā ar projekta vadības komandu gan pie pašas cietuma ēkas projekta izmaiņām un pielāgošanas, gan arī pie plānotajām reformām ieslodzīto resocializācijas jomā. Tāpat šogad ir plānots uzsākt Olaines mācību centra būvniecību.
- Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš tikšanās laikā norādīja par izmaiņām, kādas pandēmija ieviesusi iestādes darbā, kādi ir Valodas kontroles departamenta un Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta aktuālie mērķi un kā Valsts valodas centrs pēdējos gados veidojis valsts valodas politiku.
- Tiesu administrācijas vadītājs Andris Munda noradīja, ka šogad plānots uzsākt Atveseļošanas fonda Tieslietu akadēmijas projektu, kura mērķis ir izveidot vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju kvalifikācijas pilnveides mācību centru. Tāpat iestāde turpinās īstenot E-lietas programmas nākamās attīstības posmu, lai esošo E-lietas platformas koplietošanas risinājumu pilnveidotu un izstrādātu jaunu e-lietas platformas koplietošanas risinājumu. Īpašu uzmanību Tiesu administrācija šogad veltīs iestādes un tiesu personāla attīstībai, tai skaitā tiesnešu palīga institūta stiprināšanai, un tiesu darbinieku atlīdzības jautājumu risināšanai.
- Juridiskās palīdzības administrācijas pārstāve Jeļena Bārbale informēja, ka šogad iestāde turpinās attīstīt e-pakalpojumus un sadarbībā ar Tieslietu ministriju ir uzsākusi darbu pie regulējuma izstrādei, lai rastu risinājumu mazāk aizsargāto personu juridiskā atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā. Tāpat iestāde turpinās iesaistīties E-lietas iniciatīvas īstenošanā.
- Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka informēja par tiesu ekspertīžu institūta reformas virzības un uzraudzības gaitu, kā arī iestādē īstenotājiem un plānotajiem projektiem, lai nodrošinātu objektīvu, tiesiski un zinātniski pamatotu tiesu ekspertīzi.
- Valsts probācijas dienesta vadītājs Imants Jurevičius norādīja, ka galvenais uzsvars iestādes darbā šobrīd ir resocializācijas projektu īstenošana, kā arī pašas iestādes digitālā transformācija.
- Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” vadītāja Daina Ābele informēja, ka šogad iestāde strādā pie esošo pakalpojumu kvalitātes stiprināšanas, vienlaikus plānots uzlabot IT infrastruktūru, lai varētu īstenot dažādus attīstības projektus, piemēram, izveidot vienotu datu bāzi, apvienojot tīmekļa vietnes vestnesis.lv un likumi.lv.
- SIA “Tiesu namu aģentūra” valdes locekle Santa Sausiņa norādīja, ka turpina nodrošināt ministriju, tās padotībā esošās iestādes un tiesas ar to funkciju izpildei nepieciešamajām telpām, un sniegt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras uzturēšanas pakalpojumu. Šogad kā galvenā prioritāte tiek uzskatīta jaunā cietuma kompleksa Liepājā būvniecības procesa īstenošana, atbilstoši noslēgta līguma projekta īstenošanas gaitai. Papildu SIA “Tiesu namu aģentūra” izdod arī tieslietu sistēmas institūciju darbībai nepieciešamo juridisko literatūru – šogad ieviesta novitāte e-grāmatnīca.
- Tāpat tikšanā piedalījās savā darbībā funkcionāli neatkarīgās iestādes – Datu valsts inspekcijas – vadītāja Jekaterina Macuka, norādot, ka inspekcija turpina regulāri sabiedrību informēt par personas datu apstrādi un aizsardzību, šogad plānots īstenot informatīvo kampaņu mazajiem un lielajiem uzņēmējiem šajā jomā. Tāpat datu valsts inspekcija īsteno projektu “Tālmācības programma datu aizsardzībā.”, lai paaugstinātu sabiedrības izpratni par personas datu aizsardzības noteikumiem un ir paredzēts izveidot bezmaksas apmācības programmu datu aizsardzībā, kura būtu pieejama tiešsaistē.
Lai detalizēti iepazītos ar padotības iestāžu darbību, tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere tuvākajā laikā plāno klātienes tikšanos katrā iestādē. Tikšanās noslēgumā tieslietu ministre augsti novērtēja katras iestādes paveikto un plānotās ieceres tiesiskuma stiprināšanā un norādīja, ka ir gandarīta par 2023. gada valsts budžetā rasto iespēju veikt ieguldījumu zinošos un augsti kvalificētos cilvēkos, kas velta savu darbu tieslietu resoram.
Papildu informācija:
Tieslietu ministrijas padotībā ir 11 valsts pārvaldes iestādes: Ieslodzījuma vietu pārvalde, Juridiskās palīdzības administrācija, Patentu valde, Tiesu administrācija, Uzņēmumu reģistrs, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Maksātnespējas kontroles dienests, Valsts probācijas dienests, Valsts tiesu ekspertīžu birojs, Valsts valodas centrs, Valsts zemes dienests. Tāpat Tieslietu ministrijas pārziņā ir divas kapitālsabiedrības: Tiesu namu aģentūra un Oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”.