Vēl viens Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvprātīgo saimes lepnums ir Mikus Šakausks, sociālā uzņēmuma SIA "Next Track" dibinātājs, kas ikdienā nodarbojas ar audio ierakstu un audiovizuālā satura izstrādāšanu. Mikus ir brīvprātīgais Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, kur darbojas kopā ar brīvprātīgo Diānu Asari.
Vaicājām Mikum, ko viņš dara kā brīvprātīgais?
"Kā brīvprātīgie mēs veltam savu laiku, lai atbalstītu ieslodzītos jauniešus. Tas ietver dažādas lietas – individuālas sarunas un grupas sarunas par filmēšanas pasauli un kino radīšanas aizkulisēm, vai vienkārši cilvēcīgu kontaktu un uzklausīšanu. Galvenais mērķis ir palīdzēt viņiem sagatavoties veiksmīgākai reintegrācijai sabiedrībā pēc atbrīvošanas un sniegt morālu atbalstu iesaistīties radošo idustriju vidē, kur sevi attīstīt. Kopā ar savu ilggadējo draugu un šīs filmas galveno operatori Diānu Asari, veidojam dokumentālo filmu, iesaistot filmas tapšanas posmos arī pašus jauniešus."
(Bildē: no labās puses Mikus un Diāna)
Par to, kādēļ nolēmis kļūt par brīvprātīgo ieslodzījuma vietā, kas uzrunājis, Mikus teic:
"Mani vienmēr ir vadījusi vēlme palīdzēt un ticība tam, ka katrs cilvēks ir pelnījis otru iespēju un atbalstu grūtā brīdī. Es uzskatu, ka atbalsts un cilvēcīga attieksme var būtiski ietekmēt cilvēka spēju mainīties un veiksmīgi atgriezties sabiedrībā. Vēlējos dot savu, kaut nelielu, ieguldījumu šajā procesā, nevis tikai noskatīties no malas vai paļauties uz stereotipiem. Tā bija iespēja praktiski realizēt savu pārliecību par līdzcietības un atbalsta nozīmi. Papildus tam, rast interesi jauniešos par kino un audiovizuālās pasaules iespējām. Kopā ar jauniešiem radot dokumentālo filmu par resocializāciju un iesaistīto cilvēku nozīmīgumu no dažādām pusēm. Rast sabiedrības izpratni par resocializācijas nozīmīgumu un to ka bez sabiedrības iesaistes un atbalsta, tas nebūtu iespējams."
Par to, kāpēc brīvprātīgais darbs ieslodzījuma vietās ir svarīgs, Mikus izvirza dažādus iemeslus:
- Cilvēciskais kontakts: Brīvprātīgie ienes "ārējo pasauli" un citādu skatījumu ieslodzījuma vietā, mazinot izolāciju un, atgādinot ieslodzītajiem par dzīvi ārpusē. Tas var veicināt cerību un motivāciju jauniešiem mainīties.
- Papildu resursi: Mēs varam piedāvāt specifiskas zināšanas, prasmes vai vienkārši laiku individuālām sarunām, ko Pārvaldes darbinieki savas noslodzes dēļ ne vienmēr var pilnvērtīgi nodrošināt.
- Resocializācijas veicināšana: Darbs ar brīvprātīgajiem palīdz jauniešiem attīstīt sociālās prasmes, mācīties uzticēties, ceļ pašvērtējumu un motivē pozitīvām pārmaiņām.
- Sabiedrības iesaiste: Tas ir veids, kā sabiedrība var piedalīties sistēmas darbā, veicinot izpratni un mazinot aizspriedumus par jauniešiem kas agrā vecumā ir nonākuši aiz restēm. Ilgtermiņā tas nāk par labu visai sabiedrībai, potenciāli samazinot recidīva riskus.
Mikus uzskata, ka par brīvprātīgo var kļūt ļoti dažādi cilvēki – studenti, pensionāri, dažādu profesiju pārstāvji (pedagogi, psihologi, mākslinieki, juristi utt.), būtībā ikviens pilngadīgs cilvēks, kurš ir gatavs veltīt savu laiku un enerģiju.
"Nav obligāti nepieciešama specifiska izglītība, lai gan konkrētas prasmes var būt ļoti noderīgas. Es kopā ar savu labāko draudzeni Diānu par brīvprātīgajiem kļuvām ziņkāres un vēlmes ko mainīt vadīti. Mērķis izprast problēmas un risinājumus, piedāvāt savu iegūldījumu jauniešu izglitošanai un iedvesmošanai, radīt filmu kura tālāk izglītotu sabiedrību.""
Mikus un Diāna izvirzījuši svarīgākās īpašības ir, kādām jāpiemīt brīvprātīgajam:
- Empātija un pieņemoša attieksme: Spēja izprast un pieņemt cilvēkus bez nosodījuma, neatkarīgi no viņu pagātnes.
- Pacietība un tolerance: Darbs var būt emocionāli izaicinošs, un progress var būt lēns.
- Emocionālā noturība: Spēja tikt galā ar sarežģītām situācijām un stāstiem, neļaujot tiem sevi pārāk ietekmēt.
- Labas komunikācijas prasmes: Spēja klausīties, uzdot jautājumus un veidot kontaktu.
- Robežu apzināšanās: Spēja nospraust un ievērot personiskās un profesionālās robežas.
- Uzticamība un atbildības sajūta: Ievērot konfidencialitāti un pildīt uzņemtās saistības.
- Atvērtība mācīties: Būt gatavam apgūt jaunas lietas par ieslodzījuma sistēmu un cilvēkiem tajā.
Par lielāko pārsteigumu, uzsākot brīvprātīgo darbu ieslodzījuma vietā, Mikus atminas:
"Lielākais mūsu pārsteigums, šķiet, bija atklāsme par to, cik daudz cilvēcības, pārdomu, talantu un arī patiesas vēlmes mainīties ir daļai jauniešu. Bieži vien sabiedrībā valda ļoti vienkāršoti un negatīvi stereotipi, bet, strādājot šeit, ar filmas operatori Diānu Asari asam satikuši cilvēkus ar sarežģītiem dzīvesstāstiem, dziļām atziņām un nereti lielu potenciālu. Pārsteidza arī tas, cik ļoti jaunieši novērtē vienkāršu, cilvēcīgu sarunu un izrādīto interesi par viņiem kā personībām, ne tikai kā par "noziedzniekiem". Tas lika aizdomāties mums par to, ka robeža starp "mums" un "viņiem" bieži vien ir daudz trauslāka, nekā šķiet."